Ak tu meža Miķelīti,
Tavu saldu pipelīti!
Vienu reizi nosapisa,
Visi kauli notrīcēja.

Ak tu mazais Pēteriti,
Tev ir švaka pederīte;
Atnāks lielais vēršu Jānis,
Tam ir labs velkamais.

Dod, mamiņa, kam dodama,
Nedod mani kalējam:
Kalejiņa dēliņam
Strupa īsa pipelīte.

Dod, mamiņa, kam dodama,
Nedod manis disleram:
Disleram skaidu pauti,
Ēvelēta pipelīte.

Dod, mamiņa, kam dodama,
Nedod manis kalējam:
Kalejam dzelzu pauti,
Tēraudiņa pipelīte.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zvejniekam:
Zvejniekam zvīņu pauti,
Asakota pipelīte.

Man mamiņa piesacīja,
Krieviņam pist nedot.
Ai, mamiņa, kā nedošu,
Krievam balta pipelīte.

Es neietu pie Vācieša,
Kaut es vīra neredzējse:
Vāciešam pipelīte
Līku loču locījās.

Es nedošu Čigānam,
Tam bij melna pipelīte.
- Tāda pate pipelīte,
Kā citiem puisišiem.

Dod, māmiņa, ja dodama,
Muižas kunga dēliņam:
Muižas kunga deliņam
Tieva gara pipelīte.

Paldies saku māmiņai
par to šķidro lindraciņu,
tautu dēla pipelīte
cauri skrēja smilkstēdam...

Dod dieviņi lietum līt,
nejās Jancis pieguļā,
šonakt viņš manus pupus
kā pulksteņus skandinās